there is world in my eyes, can you see it?
8.07 - 9.07 Fonofest 2011

Jau piekto gadu iegriezos Uplandos, lai izbaudītu manu mīļāko vasaras festivālu. Neesmu vīlusies, bet drīzāk priecīga kā Fono ir mainījies un audzis. Pirmkārt, to  jau var manīt grupu klāstā, kas šogad bija plašs. Pirms pāris mēnešiem, kad uzzināju, ka viens no viesiem būs Gačo, biju pārsteigta, vīlusies, domāju, ka tā ir stulba ideja. Hm, bet ( tagad sekos visatklātākā atzīšanās ever ) 8. jūlija vakarā pieķēru sevi lēkājam tajā lielajā pūlī starp tiem, kas atnākuši klausīties Gačo. Jā, un arī es tur biju! Pavēroju publiku, tur patiešām nebija sanākuši vien viņa fani, bet arī tādi, kas Gačo nav klausījušies - nekad. Sajūtas bija patiešām labas, es vēl joprojām nesaprotu kādēļ īsti. Protams, T. Grēviņš, kas uz skatuves parādījās mazliet vēlāk, spridzināja, šeit īsti komentāriem vieta nav, jo par viņa lielisko mūzikas izjūtu, šķiet visi jau zina! Būtībā  to, ko es gribēju dzirdēt šajās divās dienās es dzirdēju. Inokentijs Mārpls, Pienvedēja piedzīvojumi, Oranžās brīvdienas, Laime pilnīga, Cacophonics, Frank Turner un galu galā vēl Dzelzs vilks, šie visi padarīja manu festivālu neaizmirstamu. Kā jau twitterī rakstīju Laime pilnīga radīja tādas sajūtas kā pašas grupas nosaukums! Tas par mūziku festivālā. .

Bet runājot par cilvēkiem, atmosfēru un visu kopumā, varu teikt, ka šogad ar to viss bija vislabākajā kārtībā ( kā jau katru gadu ). Cilvēki draudzīgi un pat ļoti, kas radīja foršiforšu gaisotni vispār. Bija daudz, daudz komentāru un jautājumu par un ap mūsu krāsaino vāģi. Vajadzētu atvainoties arī tiem, kas nosmērējās pie tā ( tas nebija speciāli ). Cilvēki nāca klāt un teica, ka izskatās labi un pat vairāk, cits palūdza nofotogrāfēties, kāds pažēloja Homēru, kas bija uzsēdināts uz piekabes āķa, un, protams, daudz daudz daudz jautājumu par to ar ko tas trakais vāģis krāsots ir. Neviena negatīva komentāra, tāpēc arī šis festivāls ir tik ļoti izdevies, jo cilvēki, cilvēki ir pozitīvi, saprot visas dīvainības, jokus, saprot visu! Kā jau katru gadu sanāca parunāties ar daudz svešiem cilvēkiem. Tiešām cilvēki forši, bez kompleksiem par kaut ko, bez stulbiem uzskatiem, stereotipiem.

Šeit jau visu nevar uzrakstīt, tur vienkārši jābūt, tad būs iespējams to visu saprast. Nākamgad es tur būšu atkal, tur nav divu domu. Ceru, ka atkal ar saviem lieliskajiem ceļa biedriem, ( kuri šad tad uzvedās mazliet dīvaini ).

Šeku reku arī daži foto. ( :

piu